Zilā krāsā - svētki ar mainīgu datumu
1. janvāris | Jaunā gada diena | Jaungadā ir jāēd zirņi un pupas. Ja netiek apēstas visas pupas un zirņi, tad nākamajā gadā būs daudz jāraud. Tāpat ir jāēd zivis, jo zivju zvīņas nozīmē naudu. Te var izvēlēties kā ēst zivi: ēst zivi ar visām zvīņām vai zvīņas ielikt naudasmakā. Vecgada vakarā ēd skābus kāpostus, lai ar veco gadu reizē aiziet arī viss vecā gada skābums. Ir svarīgi, lai Jaungada ( Vecgada) galds būtu raibs un pilns ar ēdieniem. Kādi ēdieni ir mielasta galdā, tādu netrūks cauru gadu. Vecgada vakariņas vajag baudīt deviņas vai pat divpadsmit reizes. Dodoties naktī pie miera, ēdieni atstājami uz galda, lai no tiem pamielotos mirušo dvēseles. Laimes liešana no alvas, svina vai kausēta parafīna. Kāda ir Jaungada diena, tāds būs viss gads. Kādus darbus grib darīt cauru gadu (piem., skaitīt naudu), tādi jādara Jaungada dienā. |
6. janvāris | Zvaigznes diena | Vairākas Jaunā gada tradīcijas turpinās 6. janvārī - Zvaigznes dienā- budēļos iešana, zīlēšana. Uz durvīm un vārtiem uzvilka maģiskas zīmes, lietuvēna krustus, lai aizsargātos pret ļauniem gariem. Ja saule Zvaigžņu dienā tik vien spīd, ka ķeizars var zirgu apseglot, tad kara tai gadā nebūs. Cik pie debesīm zvaigžņu, tik ābolu būs ābelē. Ir arī aizliegumi malku cirst un lauzt kokus, citādi būs jāklibo.Zvaigznes dienā beidzas Ziemassvētku laiks un tai jābūt gada aukstākajai dienai. Ar zvaigznes dienu noslēdzas arī Andrejdienā aizsācies precību zīlēšanas laiks. No Jaungada līdz Zvaigznes dienai nevajag ne vērpt, ne aust, citādi neviesīsies aitas. Ja saimniece Zvaigznes dienā bijusi dusmīga, cūkām maz sivēnu. Auksta Trijkungu diena sakrīt ar aukstiem Miķeļiem.Ja nakts ir ļoti gaiša, pie tam uz debess velves redzamas trīs spožas zvaigznes, nākamā vasara būs laba un auglīga. |
17. janvāris | Teņa diena | Tenis latviešiem ir cūku patrons, tādēļ arī šajā dienā raksturīgas lielas rūpes par cūkām. Uzskata, ka šajā dienā jau var sākt skatīties uz pavasara pusi. Vairākas šīs dienas paražas saskan ar Meteņu tradīcijām. |
20. janvāris | Šī diena veltīta lopu saimei. Kā govis, tā citi lopi šai dienā jābaro un jākopj sevišķi labi, zirgiem jādot atpūta. Šai dienā kokos kāpjot sula. | |
20. janvāris | 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena | |
26. janvāris | Latvijas Republikas starptautiskā (de jure) atzīšanas diena | |
2. februāris | Sveču diena | Citi nosaukumi: Svecaine, Govju diena, Grab(e)nīca, Gromnica, Ziemas Māra, Marijas šķīstīšanās diena, Satikšanās diena. Kristīgā baznīca Sveču dienu sauc par Marijas šķīstīšanās dienu. Šī ir 40. diena pēc Jēzus dzimšanas un Marija ar Jēzus bērniņu pirmo reizi apmeklējusi Jeruzalemes svētnīcu. Pareizticīgie šo dienu sauc par Satikšanās dienu. Tā ir diena, kad Jēzus satikās ar Simeonu.Sveču dienā iesvētītās sveces aizdedzināja mājās negaisa, sērgas, radību gadījumos. Šīs sveces lika rokās arī mirējiem, lai tās rādītu gaišu ceļu Taisaulē. Šīs sveces iededza brīžos, kad bija vajadzīga Dieva palīdzību un aizsardzību.Viena no raksturīgākajām Sveču dienas ieražām ir sveču liešana. Ļaudis ticēja, ka šajā dienā lietās sveces degot īpaši gaiši. Latviešu tautas ticējumos Sveču dienai ir arī nosaukums Ziemas Māra. Šī diena sevišķi jāsvētī sievietēm. Senajiem latviešiem Māra bija galvenā sievišķā dievība. Māra - māte Zeme, visa māte - radījusi ūdeni, dzīvo dabu un visu pārējo, kas atrodas gan virs, gan apakš zemes. Senlatviešiem Māra vēlāk sadalījusies dažādās Mātēs - Zemes, Vēja, Smilšu, Veļu, Jūras u.c.Ar Sveču dienu beidzās ziemas vidus, tāpēc senčiem Sveču diena bija prieka, svētku diena. Par to liecināja to bagātīgā ēdienkarte: karašas, pupas, cūkas gaļa, biezputra ar cūkas galvu, mēle. |
5. februāris | Agatas jeb uguns diena | Diena, kurā mūsu senči pielūdza uguni un arī ticējumi veltīti uguns pielūgsmei. Ja Agates dienā spīd saule, tajā gadā būs daudz ugunsgrēku. Ja snieg - vasarā būs plūdi. |
6. februāris | Dārtas diena | Latviešiem, amerikāņiem - sv. Doroteja. Ir ticējums, ka Dārtas dienā visvairāk snieg, vai jau esot visvairāk sasnidzis sniegs. Ja snieg un putina, būs silta un lietaina vasara. |
14. februāris | Valentīna diena | Mīlestības diena, kura pie mums ieviesusies nesen - ar sirsniņu, ziedu un daudzveidīgu dāvanu dāvināšanu kā mīlestības apliecinājumu. |
svin 7 nedēļas pirms Lieldienām | Meteņi | Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākas katoļu gavēnis. Pavasara iestāšanās laikā ir nozīmīgi ar maģiskiem, auglību veicinošiem rituāliem veicināt nākamā gada ražas labu iznākumu. Meteņos kā labas ražas priekšnoteikums ir laišanās ar ragaviņām. |
seko nākamajā dienā pēc Meteņiem | Pelnu diena | Dažās Latvijas vietās Pelnu diena ir pēdējā diena, kad var iet masku gājienā. Pelnu dienai raksturīgas ir izdarības ar pelniem. Daudzas tradīcijas šai dienai ir kopējas ar Meteņdienas tradīcijām. Pelnu dienas saturs jau sen ir aizmirsts un pelni saprasti vairs tikai tiešajā nozīmē. Pelnu dienā pelnus izgrāba no pavarda un izkaisīja vai nu tīrumā, vai dārzā, lai nebūtu kukaiņu. Pelnus bēra arī lopiem spalvā, lai nekostu dunduri. Reizē ar Pelnu dienu sākās Lielais gavēnis. |
25. februāris | Matīsa diena | Latvieši šo dienu uzskatīja par vienu no astoņām kukaiņu dienām, kad kukaiņiem pēc garā ziemas miega rodas it kā jauna dzīvība. Matīss- kukaiņu aizbildnis, patrons. Matīsa diena ir pirmā kukaiņu diena, kad praktiski daba vēl nav modusies. Matīsos pamostas vienīgi viendienītes, prusaki, makstenes ar divkāršajiem spārniem, jo daba kaut kur jau sāk rosīties. |
8. marts | Sieviešu diena | |
17. marts | Kustoņu, Getrūdes diena | Citi nosaukumi: kukaiņu, Ģetrūdes, Kāpostu, Ģerdača, Čūsku diena. Ģetrūdes dienai ir sakars ar dažādiem kukaiņiem, tārpiem, zvirbuļiem, pelēm, lāčiem, vilkiem u.c. Ģetrūdes dienā no ziemas miega sāk mosties dzīvā radība. Šai dienā sāk parādīties bites ārpus stropa, skudras izlien no sava skudru pūžņa, pat lācis paver acis un apgriežas uz otriem sāniem. Šajā dienā ir jāslauka griesti, jāpurina drēbes un jāveic citi uzkopšanas darbi, lai vasarā nebūtu kukaiņu. Ģetrūdes diena ir bišu pamošanās diena. Tāpēc šajā dienā svešus nelaida ne tuvumā bišu stropiem, lai viņi neaiznestu bišu svētību. Bet bites, kas tika ievestas vai pārvestas uz citu vietu Ģetrūdes dienā, pēc senču ticējuma, bija čaklas ziedos gājējas un medus vācējas. Ģetrūdes dienā neko nedrīkst no meža nest mājās. Tai nedēļas dienā, kurā iekrīt Ģetrūde, nedrīkst neko sēt, citādi sēto un stādīto apēdīšot kukaiņi. Ja pūš auksti vēji – tie auksti būs arī turpmāk. |
21. marts | Benedikta diena | Citi nosaukumi: Bindes, Bindus, Bimbeļa, Binduļa, Matiņu diena, kā arī tā ir viena no Kustoņu dienām. Dzīvnieki, kas neesot pamodušies Ģetrūdes dienā, mostas Benedikta dienā. Tas īpaši attiecināms uz tārpiem, skudrām u.c. kukaiņiem. Benedikta dienā neko nedrīkst mājā ienest, it sevišķi žagarus, jo tajos varēja būt kāda čūska. Šajā dienā ir jāuzceļas pirms saules lēkta, lai lācis neatdotu savu miegu. |
Pēdējā svētdiena pirms lieldienām | Pūpolsvētdiena | Pūpolsvētdiena baznīcas kalendārā ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējo nedēļu. Tiek uzskatīts, ka tieši šajā dienā Jēzus ieradās Jeruzalemē. Daudzviet pasaulē Pūpolsvētdiena tiek saukta par Palmu svētdienu, jo, sagaidot Jēzu Jeruzalemē, cilvēki viņu sveica, uz ielām izklājot palmu zarus, kā arī baznīcās pirms galvenās Mises tie tika svētīti. Latvijā pirmie krāšņie zariņi pavasarī ir pūpoli, tāpēc pie mums šo dienu sauc par Pūpolsvētdienu un godā tiek celts pūpols. Latvieši Pūpolsvētdienā galdā liek apaļus ēdienus — zirņus, pupas un miežu biezputru (ar sviesta actiņu kā saulīti viducī), gavēņa laikam piemērota būs arī zivs un piena produkti, nevis gaļa. |
Zaļā ceturtdiena jeb Ceturga | Tā ir viena no Vēja dienām, tāpēc svētījama. Ja Zaļās ceturtdienas naktī salst – sals vēl 40 naktis. Ja Zaļajā ceturtdienā ceļu šķērso čūska, vasarā būs daudz ugunsgrēku. | |
Lielā Piektdiena jeb Piekta | Arī tā ir viena no Vēja dienām. Piektā negāja ciemos un bise šai dienā jāizšaujot tukša. Bet deviņiem griezieniem Piektā nogriezta pīlādža nūja, ir teicama, lai atvairītu jebkuru raganu. | |
pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness kas iestājas pēc 21. marta | Lieldienas jeb pavasara saulgrieži | Vispārpieņemtais datums ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness, kas iestājas pēc 21. marta. Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, kas tiek saukta arī par Lielo Piektu. Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota: tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu, veselību u.c. |
25. marts | Pavasara Māra | Māras dienas gadā ir bijušas vismaz četras. Tās svinētas 25.martā, 2.jūlijā, 15.augustā un 8.septembrī. Šīs svinamās dienas ir ienākušas no kristiešu svētkiem par godu jaunavai Marijai. Par šīm dienām ir ļoti maz tautasdziesmu, taču daudz ticējumu, galvenokārt par laika novērošanu un citām ar saimniecisko labklājību saistītām lietām. |
25. marts | Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena | |
1. aprīlis | Māņu diena | Ļaudis cits citam cenšas "iedot aprīli". Senatnē, diezgan daudzās vietās bija pat tradīcija šajā dienā apmainīties ar dažādiem jocīgiem apsveikumiem, pat tika izdotas speciālas apsveikuma kartiņas. Senatnē bijis izplatīts ticējums: kurš šai dienā nevienu nepiemānīšot, tas pats visu gadu piedzīvošot neveiksmes, bet kurš 1. aprīlī ļaušoties pievilties, to citi vilšot visu cauru gadu. Tomēr, notika tikai jokdarīga mānīšanās. Nopietnās lietās meli nebija pieļaujami. Bija arī ticējums, ka lietaina Māņu diena norāda uz bagātīgu ogu gadu. |
4. aprīlis | Izidors | Šajā dienā nedrīkst art, ne strādāt citus darbus kas saistīti ar zemi. Ja Izidora dienā slikts laiks – zemniekam tas būs slikts visu gadu. |
7. aprīlis | Vecā Pavasara Māra | Ja 7. aprīlī debess bez mākoņiem un spilgta saule – būs vētraina vasara. Ja Vecajā Mārā salst un snieg - būs nelāga vasara. |
14. aprīlis | Tipša diena | Pirmā pavasara aršanas diena |
23. aprīlis | Ūsiņš. Jurģa diena | Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos. Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu. Kopumā folkloras materiālos Ūsiņš tiek raksturots kā zirgu, retāk govju patrons. Iespējams, ka svētā Jurģa attēlošana kā bruņās tērptu jātnieku, veicinājusi Ūsiņa un Jurģa tēla saplūšanu. Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Ar Jurģu dienu ir saistīta rumulēšanās - aplaistīšanās ar ūdeni par godu kāda darba sākumam. Parasti rumulēšanos veica Jurģu dienā, kad pirmo reizi tika izdzītas govis ganos. |
30. aprīlis | Māņu diena | Šajā mēnesī bija otrā Māņu diena, kurai bija raksturīgas 1 aprīļa paražas. |
1. maijs | Lapu diena | Šajā dienā nedrīkst ne lauzt, ne cirst kokus, jo koks stipri asiņo un nokalst. Lapu dienas vakarā meitas gāja uz avotu muti mazgāt, lai kļūtu skaistas un puišiem tīkamas. Lapu dienā ir jāsēj zirņi. Skaista, saulaina lapu diena norāda uz jauku rudeni. |
Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena | ||
4. maijs | Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena | |
8. maijs | Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena | |
Otrā svētdiena maijā | Mātes jeb Ģimenes diena | |
9. maijs | Eiropas diena | |
tā vienmēr ir ceturtdiena un var būt starp 30. aprīli un 3. jūniju | Četrdesmitā diena pēc Lieldienām ir Debesbraukšanas diena. | Tā vienmēr ir svinama ceturtdienā. Citi nosaukumi: Krusas diena, Krustdiena, Krustaine, Lielā Krustdiena.Tāpat kā Lapu dienā, arī Lielajā Krustdienā kokiem tekot asinis, tāpēc šajā dienā ir aizliegts cirst vai ievainot kokus. Pat gani šajā dienā nelauza rīkstes. |
25. maijs | Urbāna diena | Ar Urbāna dienu beidzās vidējā sēja un sākās vēlais sējas laiks. Urbāna dienā zivis atgriežoties no nārstiem upēs. Urbāna diena ir ļoti piemērota auzu, miežu sēšanai, ir laba diena gurķu sēšanai. Savukārt, daudzos Latvijas novados uzskatīja, ka Urbāna dienā nevar sēt dārzeņus, kas aug zem zemes. It sevišķi tas attiecoties uz kartupeļu stādīšanu. Šajā dienā stādītos kartupeļus apēdot un izrobojot tārpi. |
piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām | Vasaras svētki | - ir svinami piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām. Vasaras svētkos ir jāiet baznīcā, jāizpušķo istabas ar meijām. Vasaras svētku meijas jāliek šķūnī zem siena, tad siens nepelē un peles to negrauzīs. Vasaras svētkos pirms saules rieta meitas gāja uz avotu nomazgāt muti un tajā iemeta sudraba vai vara naudas monētu. Uz māju ejot, nedrīkst skatīties atpakaļ. Atnākot mājās uzreiz ir jāiet gulēt. Sapnī redzēšot to, kas izņem naudu no avota - tas būs īstais precinieks. |
4. jūnijs | Maizes diena | Tā ir ļoti svēta diena, jo pati maizīte senčiem arī bija svēta. Šajā dienā nedrīkstēja neko sēt. Lai izdotos laba maizīte, ir jāzina daudz un dažādi cepšanas noslēpumi. Senči ievēroja, ka maizīte labāk padodas, ja to cep sestdienā. Trešdienā un piektdienā labāk ir maizīti necept. |
14. jūnijs | Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena | |
15. jūnijs | Vītus diena | Citi nosaukumi: Vitus diena. Četras dienas pirms Vītus dienas ir jābeidz visus sējas darbus. Cik dienu pēc Vītus dienas sēj, tik nedēļu vēlāk šī labība ienāksies. Līdz Vītus dienai zāli plūca tikai ar rokām, bet pēc Vītus dienas zāli varēja pļaut ar izkapti. Ja Vītus dienā līst lietus, tad tas sola labu ražu. |
17. jūnijs | Latvijas Republikas okupācijas diena | |
22. jūnijs | Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena) | |
23. jūnijs | Līgo diena | Citi nosaukumi: Līgo vakars, Zāļu diena. Zāļu dienā lasītām ārstniecības zālītēm ir piedēvētas brīnumainas spējas |
24. jūnijs | Jāņu diena | Līgošana Jāņu dienā saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu. Jāņos jālīgo, lai usnes neaugtu tīrumā, lai lini augtu gari un nesakristu veldrē. Jāņu bērni aplīgoja gan tīrumus, māju, gan saimniekus, meitas un puišus. Tādēļ, lai nekristu kaunā, visi jau laikus centās padarīt savus darbus, lai uz Jāņiem viss būtu nevainojamā kārtībā. |
27. jūnijs | Septiņu gulētāju diena | Ja šai dienā ielīst, līs septiņas dienas no vietas. Ja spīd saule, tad spīdēs septiņas nedēļas. Kurš Septiņos gulētājos no rīta ilgi guļ, tas visu gadu kausies ar miegu. Ja gadās saslimt tieši Septiņu gulētāju dienā, tad jāsit pa slimo vietu un jāsaka: Slimība, paliec guļot kā Septiņi gulētāji! |
29 jūnijs | Pētera diena | Pētera dienā nedrīkst šķīt sīpolus, tad tie vīst. Nav labi, ja Saule spīd visu dienu, tad tai gadā būs daudz ugunsgrēku. Ja dzeguze kūko līdz Pētera dienai, tad būs labs rudens |
2. jūlijs | Laidene | citi nosaukumi: Vasaras Māras diena. Laidenē un tās sekojošā naktī ir manāmas arī nesen pavadīto Jāņu atskaņas. Šajā naktī senlatvieši ir dedzinājuši ugunskurus, lēkuši tiem pāri, dejojuši un dziedājuši. Šajā dienā jaunieši mēdza gan "ierunāt, gan solīties, gan saderēt |
4. jūlijs | Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena | |
10. jūlijs | Septiņu brāļu diena | Lietus šai dienā sola lietainu laiku vēl septiņas nedēļas. Ja spīdēs Saule, saulains laiks saglabāsies septiņu nedēļu garumā. Ģimenes, kurās ir septiņi brāļi, šai dienā pulcējas kopā – katru gadu mājastēvs un viesu uzņēmējs ir viens no dzimtas septiņiem brāļiem. |
25. jūlijs | Jēkaba diena | Cits nosaukums: Saimnieka diena. Arī citas Eiropas tautas Jēkabu uzskatīja par labības un ražas patronu, kas staigā pa laukiem un druvām, pildīdams tās ar bagātīgu ražu un nesdams milzu labības kaudzes. Jēkabi iezīmē viena darba posma nobeigumu un otra sākumu. Līdz Jēkabiem tika pabeigta siena pļauja un sākta rudzu un miežu pļaušana. Jēkabdienu uzskata par pirmo rudzu pļaujas dienu. Šajā dienā katrā mājā uz galda ir jābūt rudzu maizei ar biezputru. |
26. jūlijs | Annas diena | Cits nosaukums: Saimnieces diena.Anna ir bijusi kristīgo svētā, pēc svēto rakstu leģendām - Dievmātes Marijas māte. Pēc latviešu ticējuma - Annas ir Saimnieču diena, kurā uz mājām pārveda jauno saimnieci. Minētā diena bija iecienīta kāzu svinēšanai. Šajā dienā raudzīja pirmos kartupeļus un burkānus un kāva pirmo aunu. |
10.augusts | Labrenča diena | Šo dienu bieži sauc tās senajā vārdā par Uguns dienu. Pats Labrencis latviešu tradīcijās saukts par ugunsnēsātāju. Laika pareģojumi pārsvarā saistīti ar lietu - nodrošinājumu pret ugunsgrēkiem. Labrencī Uguns mātei ļāva atpūsties, nekūra uguni. Pēc Labrenča sākās labības kulšanas laiks. Šajā dienā sākas arī rudzu sēja. Tāpat linu plūkšana un kartupeļu norakšana (kuri šogad neizdevušies). Cūkas šajā dienā vairs nedzina ganos, bet lika aizgaldā. Labrencis bija arī kazu kaujamā diena. Ja Labrencī salīst siens – tas tik un tā nepūst, kaut ūdens pa dakšu kātu tecētu. Ja grib labus sīpolus, tad Labrencī tie jāņem nost. Ja nedēļu pirms un pēc Labrenča nav salnu – būs vēls un silts rudens. Skaista Labrenča diena sola skaistu rudeni. |
11. augusts | Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena | |
21. augusts | Konstitucionālā likuma Par Latvijas Republikas valstisko statusu pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena | |
24. augusts | Bērtuļa diena | Tā ir jēru kaujamā diena, arī rudens sēņošanas sākums. Bērtuļos beidzas medus vasara. Šajā dienā „jākāpj bitēs” un tām jāatņem saulainais vasaras ienesums, bet pirms tam jānoskaita pateicības lūgšana dzīvajai radībai, kas palīdz cilvēkam. Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – pirms Miķeļiem būs sniegs. Ja Bērtuļi jaunā mēnesī (šogad tā ir) un labs laiks – tāds pats būs visu rudeni. |
1. septembris | Zinību diena | |
12. septembris | Tēva diena | |
Baltu vienības diena | ||
29. septembris Sākas veļu laiks (29. – 9. Nov.) | Miķeļdiena | Astronomiskie rudens saulgrieži - brīdis, kad nakts kļūst tikpat gara kā diena, ir 23. septembrī. Tomēr no folkloras materiāliem varam spriest, ka saulgriežu svinības laika gaitā tika piesaistītas Miķeļa dienai - 29.septembrim. Tādēļ šos svētkus bieži vien mēdz saukt par Miķeļiem. Ap šo laiku arī visai labībai jau bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta. Tādējādi saulgriežu svinības saplūda ar ražas novākšanas svētkiem, no kurienes arī nosaukums Appļāvības. Viena no svarīgākajām pļaušanas beigu izdarībām ir Jumja dzīšana jeb ķeršana, no kuras cēlies nosaukums Apjumības. |
1.oktobris | Rudens Māra, Pļaujas svētki, veco ļaužu diena | Šajā dienā visi tie, kas vasaru gulējuši klētīs, šķūņos un āra namos, pārceļas uz istabām. Arī žurkas un peles, kas Jurģī (23. aprīlis) atstāj cilvēku mitekļus, atgriežas Rudens Mārā. |
28. oktobris | Simjūdis | Dažviet tā ir pēdējā, bet parasti galvenā Veļu laika diena. Šajā dienā aicināja un mieloja veļus. Dzīvie cits pie cita neciemojās. ja kāds viesis tomēr ieradās, viņu nemieloja. Dažos novados šai dienā kaut ko cepa un vārīja no itin visas rudens ražas, papriekš pamielojot Laimas māti, bet pēc tam mielojās paši. Ja vētrains laiks, būs lēna ziema. Ja Simjūda diena silta un miglaina – būs dziļa ziema. |
31. oktobris | Helovīns | (angļu: Halloween) ir Visu svēto dienas priekšvakars, 31. oktobra vakars. Šajā vakarā cilvēki (galvenokārt bērni) pārģērbjas par spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem un staigā pa mājām, prasot saldumus. Tā ir ASV tradīcija, taču globalizācijas rezultātā šī tradīcija tiek pārnesta arī uz citām valstīm, arī Latviju. |
18. novembris | Latvijas Republikas proklamēšanas diena | |
11. novembris | Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena (Lāčplēša diena) | |
9. un 10. novembris | Mārtiņvakars un Mārtiņdiena | 9. nov. Mārtiņvakars. Vakarā nedrīkst adīt, malt, bārties, vajag siltināt un sakopt māju. Dienā nevajag iet ciemos. Ja miglaina diena, tad ziema būs silta. Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņdienā to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa dienā bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c. |
25.novembris | Katrīnas diena | Kristīgajā baznīcā Katrīnas diena tika ieviesta par godu moceklei Katrīnai, kas dzīvojusi 4.gs. sākumā. Latvijā Katrīna nostiprinājusies par aitu un kazu aizbildni. Tādēļ arī šajā dienā galvenās rūpes veltītas aitām un to labklājībai. Laika pareģojumi galvenokārt par salu. |
26.novembris | Mirušo piemiņas diena | Jāsakopj kapi, jāiededz svecītes |
30. novembris | Andreja diena | Šīs dienas svinēšanas tradīcija ir samērā jauna. Dažos novados ar Andreja dienu beidzās veļu laiks. Šai dienai raksturīgākas izdarības, kas saistītas ar zīlēšanu. |
4. decembris | Bārbalas diena | Tā ir Aitu diena un vienīgā decembra diena pirms Ziemassvētkiem, kad gāja čigānos. Bārbalas vakarā jāmet kūleņi, ar rokām jāsit sev pa ceļiem, gurniem, galvu un jādzied: Strump, mani jēriņi, strump, kazlēniņi, Es pats strumpāju čigānu vakaru. Tas tika darīts, lai nākamgad aitām būtu gara vilna un kazām salds piens. |
6. decembris | Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena | |
6. decembris | Niklāva (Nikolaja) jeb Zirgu diena | Šī diena ir ne tikai Ziemassvētku vecīša dzimšanas diena, bet arī mājas kustoņu diena. Kas šo dienu nesvētī, tam nepadodas ne zirgi, ne vistas, ne aitas. Ja Zirgu dienā cūkas berzējas, tad ziema būs ar sniegu, puteņiem, daudziem atkušņiem un lietu. |
13. decembris | Lūcijas | Sākot ar Lūciju, diena kļūst par vienu putna nagu garāka. Arī vilkači uz sapulci ellē brauc trīsreiz gadā – Vasarsvētkos, Jāņos un Lūcijās. Ja šajā dienā suns vārtās uz muguras un ēd sniegu, būs vējaina ziema un daudz putinās. Ja Lūcijās sniegputenis un pērkons, tad būs slikta ziema un slikts siena laiks. Ja Lūcijās daudz sniega, tad ap Jāņiem būs daudz lietusgāžu. |
23. decembris | Ziemassvētku vakarā notiek bluķa vilkšana (ne velti to mēdz saukt arī par Bluķa vakaru) - iepriekš sagatavotu lielu ozola bluķi vēla no vienām mājām uz otrām (reizēm tikai pa vienas mājas pagalmu) un pēdējajās sadedzināja. Daži uzskata, ka bluķī attēlota saule, kuru ļaudis tādējādi velk augšup un mudina atgriezties, citi - ka izvelkot bluķi pa malu malām no tām tiek savāktas likstas un nelaimes, kuras pēcāk iznīdē sadedzinot. | |
No 24. decembra vakara līdz 27. decembrim... | Ziemas saulgriežu svētki ir Ziemassvētki | Ziemassvētkos iet čigānos, ar salmu un siena rotājumiem izgrezno telpas, rotā eglīti, no mājas uz māju staigā Ziemassvētku vecītis un galdā tiek likts labākais, kas mājā atrodas. Ziemassvētku laikā Saule nokāpj no sava debesu kalna un pēc kosmiska akta ar Zemi, sāk savu ceļu augšup, pretī Ziemeļzvaigznei. Vasaras saulgriežos Saule saņem vēsti no Zemes, kurā tā aicina Sauli atgriezties, jo pretējā gadījumā to Ziemas saulgriežos apprecēs Tukšuma valdnieks. To dzirdot, Saule apgriežas un steidzas atpakaļ pie Zemes, savas vienīgās un patiesās Mīlestības. Līdz ar Saules atgriešanos arī dzīvā daba pasargāta no kāzu dzīrēm, kurās Tukšuma valdnieks savus kausus iztukšo tukšus... Ja Ziemassvētku naktī debesīs daudz zvaigžņu, būs bagāts nākošais gads. Kāds vējš iepūš Ziemassvētku pirmajā dienā, tāds galvenokārt pūtīs visu ziemu, bet jo īpaši, ziemas pirmajā mēnesī. |
31.decembris | Vecgada vakars | Ticējumi un tradīcijas cieši savijušās ar Jaungadu. Ja Vecgada vakarā snieg, bites labi spietos un būs laba ābolu raža. |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru